Domājams, ka tieši savam brālim, skolotājam [Fricim] Nikolajam Treigutam (Treugut) par godu viņa vecākā māsa Auguste (1.laul. Oglevica) arī savu dēlu nosaukusi par Nikolaju (dz. Nikolajs Johans Oglevics; 1856.g. mūsdienu Lietuvas puses Šakinavas Valakos (Wallack; Šakyna “Valakai”), kristīts Šauļu latviešu luter. draudzē), kurš ap 1861.g. mācījies skolā “pie Augustes brāļa. Spēlējis vijoli. Skolā mācīta pat ģeometrija”
/ Pēc Talivalda Dukāta ziņām par dzimtas Dukātiem-Rozentāliem-Ogleviciem-Treigutiem-Prūšiem./

Nikolajs Johans (Nikolai Johann) Oglewitz Friča un Augustes (Treigute (Treugut)) d.1 (27.X 1856.g. plkst. 2 pēcpusdienā, Šakinavas Valaku (Wallack) māju rentnieka ģimenē (Lietuvas pusē netālu no Bukaišiem lietuviski mūsdienās: Šauļu apriņķa Šakynas saimniecība Valakai (skat. karti turpmāk)), kristīts Šauļu latviešu luterāņu draudzē2; kūmās Augustes brālis, skolotājs [Fricis] Nikolajs Treugut un Friča Oglevica brālis, saimnieks Jannis Oglewitz, kuriem abiem par godu ticis pie vārdiem “Nikolajs Johans”; – miris (27.XI?) 1941.g. – pirmajā izsūtījuma ziemā Sibīrijā Krasnojarskas apg. Džeržinskas c., (85 g.)).

Nikolajs Johans Oglevics, acīmredzot, mācījies mātes Augustes brāļa, skolotāja [Fri%C4%8Da] Nikolaja Treiguta (1826 Veczvārdē - 1886 Veczvārdē) skolā Veczvārdē, kurš turpinājis sava tēva, skolmeistara Friča/Fridriha Treiguta (Treugut) darbu. Ka Fr. Nikolajam Treigutam bijusi ‘pašam skola (?), kur ‘mācīta arī ģeometrija, mūzika’1, savās piezīmēs minējis Nikolaja Oglevica meitas Aleksandras dēls, vēsturnieks Tālivaldis Dukāts. Iespējams, ka Nikolajs Oglevics varēja tikt nosūtīts pie sava tēvoča, skolotāja [Fri%C4%8Da] Nikolaja Treiguta uz Zvārdes pagastskolu audzināšanai un apmācībai, un Augustei, tolaik jau kā atraitnei, tas varēja būt liels atvieglojums rūpēs par bērniem.

Nikolajs Johans Oglevics, iespējams, mācījies arī komercskolā Jelgavā, jo apmēram 20 gadus bijis Naudītes [un Sesavas] pagasttiesas skrīveris (1888-~19071/1911?, kad Oglevicu ģimene pārcēlusies uz Rīgu) un vēlāk jau grāmatvedis un Latvijas Bankas kasieris. Vai arī, iespējams, mācījies kādā komercskolā Rīgā, jo pirmais Nikolaja un Vilhelmīnes dēls Austris Aleksandrs Eduards (3.I 1887. Rīgā-1890 Naudītē) kristīts 1887.gadā Rīgā Sv. Mārtiņa baznīcā (Pārdaugavā). Varbūt šajā laikā pirms skrīvera darba uzsākšanas 1888. gadā Naudītē ar Vilhelmīni kādu laiku arī dzīvojuši Rīgā. Iespējams, dzīvojuši pie Nikolaja Johana Oglevica māsas Annas [Marijas Rogates] Purviņas (dz. Oglevica), kura jau agrāk bija ienākusi Rīgā un 1876.g. laulāta Rīgas Mārtiņa baznīcā. Visi pārējie 7 Nikolaja un Vilhelmīnes bērni jau dzimuši Naudītē, bet pieauguši no viņiem tikai 4 – 2 dēli un 2 meitas.

Uzsācis skrīvera darbu Naudītes pagastmājā 1888. gadā Nikolajs Oglevics, pilda šos pienākumus, pieredzēdams arī 1905. gada revolucionāros notikumus – muižu un mācītājmāju postīšanu un dedzināšanu, un slepkavošanas. Pieredzot arī vardarbību un naidu pret vietvarām Dobeles pusē un arī Naudītē un Sesavā, kuras pārstāvis ir arī viņš – pagasta tiesas skrīveris Nikolajs Oglevics, jo tolaik šis amats bija arī noteikts statuss pagastā.